e Ministère de la Culture, la Ville de Ventspils et le Centre de littérature lettone ont fondé la Maison internationale des Ecrivains et des Traducteurs en vue de promouvoir l’étude de la littérature, de favoriser le dialogue interculturel et de faire connaître à l’étranger la littérature lettone. Cette maison s’est donnée aussi comme but de créer un environnement culturel régional propice à la diffusion de la littérature dans tout le pays. La Maison internationale des Ecrivains des Tet raducteurs propose à ceux-ci:
Chaque écrivain et chaque traducteur qui souhaiteraient bénéficier de cette offre sont priés de remplir le formulaire de candidature afin d’obtenir d’une part le droit de résidence, d’autre part, la bourse proposée.
Ventspils Mājas vadītāja
Andra
Konste
andra.konsteventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595
Ventspils Mājas projektu asistente
Juta Pīrāga
jutaipiragaigmail.com
+371 26407382
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426, fakss: +371 63623596
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjukagmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Konkurss “Kurzemes prozas lasījumi 2024” Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku organizēs ikgadējo reģionālo konkursu “Kurzemes Prozas lasījumi”, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi” ietvaros. Visa vecuma Kurzemes autori, kuri raksta prozu, aicināti pieteikties “Kurzemes prozas lasījumiem 2024”, iesniedzot jaunu, nepublicētu prozas darbu. Pirmās kārtas pieteikumi līdz 2024. gada 19. novembrim nosūtāmi Ventspils bibliotēkai Akmeņu ielā 2, Ventspilī LV-3601, e-pasts biblioteka@ventspils.lv. Konkursa žūrija, izvērtējot iesūtītos darbus, līdz 25. novembrim paziņos, kurus autorus uzaicinās piedalīties konkursa otrajā kārtā, kas notiks klātienē 30. novembrī plkst. 12.00 Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, Annas ielā 13, Ventspilī. Uzaicinātos autorus informēs personīgi un viņu vārdus izziņos Ventspils bibliotēkas tīmekļa vietnē www.biblioteka.ventspils.lv un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas tīmekļa vietnē www.ventspilshouse.lv. Pēc konkursa otrās kārtas žūrijas vērtējuma tiks noteikts labākais/-ie – iepriekš nepublicētais/-ie – darbs/-i, ar kuriem autorus uzaicinās klātienē piedalīties festivāla “Prozas lasījumi 2024” pasākumos, kas notiks decembra sākumā Rīgā. Konkursa žūrijas sastāvā darbosies literāti Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un rakstniekmājas ilggadējā vadītāja Andra Konste.
|
Devīto reizi Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils valstspilsētas pašvaldība pasniegs starptautisko balvu rakstniecībā Sudraba tintnīca par šajā rezidenču vietā tapušu darbu dzejā, prozā un tulkošanā uz un no latviešu valodas. Apbalvošanas ceremonija notiks 16.oktobrī pl. 19.00 koncertzālē “Latvija” koncerta “Atgriešanās Ventspilī” ietvaros. Balva ir izveidota, lai novērtētu izcilākos Rakstnieku un tulkotāju mājā tapušos darbus un godinātu autorus. Žūrijas komisija šogad lēma balvas piešķirt – Dzejā – dzejniecei Lindai Mencei (Gabarajevai) par dzejas krājumu "Apļi". Prozā - rakstniekam Svenam Kuzminam par romānu “Skaistums un nemiers”. Tulkošanā no latviešu valodas – lietuviešu tulkotājai Laurai Laurušaitei par Lietuvas literatūras tulkotāju savienības žurnāla “Hieronymus” 2024.gada 10. numura, kas veltīts latviešu literatūrai, izveidi. Tulkošanā uz latviešu valodu - tulkotājai Intai Šmitei par franču autores Delfīnes de Vigānas darba “Balstīts patiesos notikumos” tulkojumu latviešu valodā. Balvas Sudraba tintnīca tiek piešķirtas katru otro gadu. Balva ir 900 EUR. Balvas veidolu ir izdomājis un izgatavojis mākslinieks Jānis Kupčs, ņemot par pamatu Rakstnieku mājas 18.gs kamīna podiņu gleznojumus. Ventspils valstspilsētas pašvaldība, novērtējot Latvijā pazīstamu un nopelniem bagātu autoru devumu, kā arī jaunu, bet spilgtu debitantu veikumu, pasniedz arī divas Izcilības stipendijas - Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam un jaunam, daudzsološam literātam. Šogad tās tiks piešķirtas – mākslas vēsturniekiem Imantam Lancmanim un Laumai Lancmanei, kā arī jaunajam dzejniekam Robertam Vilsonam. Izcilības stipendijas tiek piešķirtas katru gadu. Stipendijas lielums ir 500 EUR un četru nedēļu dzīvošana Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Sudraba tintnīcu par Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā radītu darbu dzejā, prozā un tulkošanā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniedza 2008. gadā. Tolaik laureāti bija Agnese Krivade, Latvija, (dzeja), Kevins Vennemans, Vācija, (proza), Sergejs Moreino, Latvija (tulkošana), 2010. gadā: Kristīna Ehina, Igaunija (dzeja), Andra Manfelde, Latvija (proza), Aleksandrs Zapoļs, Latvija (tulkošana), 2012. gadā: Eduards Aivars, Latvija (dzeja), Inga Žolude Latvija (proza), Dace Meiere, Latvija (tulkošana), 2014.gadā: Gundega Repše, Latvija (proza), Inese Zandere, Latvija (dzeja), Naira Hačatrjana, Armēnija (tulkošana), 2016.gadā: Maima Grīnberga, Latvija (tulkošana), Jānis Rokpelnis, Latvija (dzeja), Nora Ikstena, Latvija (proza), 2018.gadā: Gunta Šnipke, Latvija (dzeja), Sun Vei, Ķīna (proza), Margarita Karbonaro, Itālija (tulkošana no latviešu valodas), Inga Mežaraupe, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu), 2020.gadā: Katrīna Rudzīte, Latvija (dzeja), Kirils Kobrins, Krievija (proza), Džeids Vils, ASV, (tulkošana no latviešu valodas), Dens Dimiņš, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). 2022.gadā: Vladas Braziunas, Lietuva (dzeja), Lauris Gundars, Latvija (proza), Mirja Hovila, Somija (tulkošana no latviešu valodas), Kaspars Zalāns, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). Izcilības stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Leonam Briedim, Intai Čaklai, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Gundegai Grīnumai, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam, Ievai Lešinskai-Geiberei, Jānim Lejiņam, Ērikam Hānbergam Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Kristai Annai Belševicai, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Vasilijam Karasjovam, Akselam Hiršam, Jūlijai Dibovskai. Šogad žūrijas komisijā strādāja: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos - Ineta Tamane, Pārventas bibliotēkas vadītāja – Solvita Štekerhofa, dzejniece - Ieva Rupenheite, Ventspils Bibliotēkas direktore - Astra Pumpura, dzejniece – Inga Pizāne, dzejnieks, tulkotājs - Edvīns Raups, tulkotāja - Dace Meiere, tulkotājs - Dens Dimiņš. |
Nominācijas komisijas informācija par SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes locekļa amata kandidātu atlases un novērtēšanas procesu Atklātu konkursu uz SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” (turpmāk – Sabiedrība) valdes locekļa amatu, atbilstoši Sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumam un Ventspils valstspilsētas pašvaldības 2023.gada 1.decembra rīkojumu Nr.1-19/198-1, organizēja Nominācijas komisija (turpmāk – Komisija), kurā tika iekļauti Sabiedrības kapitāla daļu turētāju pārstāvji un neatkarīgie eksperti: Komisijas locekļi ar balsstiesībām: Nominācijas komisijas priekšsēdētājs – Ventspils valstspilsētas pašvaldības pārstāvis, Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Aldis Ābele, Nominācijas komisijas locekļi – Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas eksperte Līga Buševica, Literatūras un grāmatniecības padomes loceklis, dzejnieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ventspils domes administrācija” Personāla nodaļas vadītājas vietnieces p.i. Terēze Zviedrāne. Komisijas locekļi bez balsstiesībām: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora 1.vietniece – Kapitāla pārvaldības nodaļas vadītāja Rita Ozoliņa, Ventspils valstspilsētas pašvaldības Likumības komisijas locekle Evita Sormule. Atklāts konkurss uz vakanto valdes locekļa amatu tika izsludināts 2024. gada 29. janvārī Sabiedrības, Nodarbinātības valsts aģentūras, CV-Online vakanču portālā un Ventspils portālā. Kandidātu pieteikšanas termiņš bija līdz 2024. gada 18. februārim. Sabiedrības valdes locekļa amatam tika saņemti un izskatīti divu kandidātu iesniegtie pieteikumi. Kandidāti uz Sabiedrības valdes locekļa amatu tika vērtēti trīs kārtās: 1.kārtā tika veikta valdes locekļu amata kandidātu iesniegto dokumentu analīze, lai pārbaudītu un izvērtētu kandidātu atbilstību izvirzītajām obligātajām minimālajām prasībām, 2. kārtā tika veikta padziļināta kandidāta iesniegtās informācijas izpēte un analīze, bet 3. kārtā tika organizēta intervija ar kandidātu, kuras laikā Komisija izvērtēja kandidāta pieredzi, stratēģisko redzējumu un profesionālās zināšanas, kā arī kandidāta iesniegto stratēģisko redzējumu. Nominācijas process notika gan klātienē, gan attālināti. Kandidāti tika vērtēti, balstoties uz vērtēšanas kritērijiem, kurus Komisija, pamatojoties uz Sabiedrības dalībnieku izvirzītajām prasībām valdes locekļa kandidātam, Komisijas 2024. gada 22. janvāra sēdē. Apkopojot konkursa trīs kārtu vērtējumus, Nominācijas komisija 2024. gada 20. martā pieņēma lēmumu Sabiedrības valdes locekļa amatā izvirzīt kapitāla daļu turētajiem galīgā lēmuma pieņemšanai vienu atbilstošāko kandidātu. |
Brigita Ozoliņš (Austrālija/Latvija) Brigita Ozoliņš ir rakstniece no Austrālijas ar atzītu vizuālās mākslinieces karjeru. Brigita ir pazīstama ar lielformāta instalācijām par valodu, literatūru un mazāk zināmām vēsturēm. Viņa ir Tasmānijas Universitātes pasniedzēja, publicējusi izstāžu katalogus, referātus, doktora disertāciju un blogus par mākslu un ceļošanu. Brigita šobrīd raksta romānu par savas mātes bēgšanu no Latvijas, kas tika iekļauts 2021. gada Ričela jauno rakstnieku balvas (Richell Emerging Writers' Prize) garajā sarakstā un saņēma Austrālijas Autoru biedrības mentora balvu 2022. gadā. Šī būs Brigitas otrā rezidence Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā. Dariia Suzddalova (Ukraina) Dariia Suzdalova ir rakstniece no Kijevas. Viņa ir dzimusi un uzaugusi tagad okupētajās Austrumukrainas teritorijās. 2011. gadā viņa ieguva maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Dņepras Universitātē. Dariias dzeja un proza ir tulkota angļu, poļu, slovāku valodās un publicēta dažādos tiešsaistes žurnālos un drukātajās antoloģijās (jaunākās no tām ir “Starp sirēnām. Jauni kara dzejoļi” (Kijeva, 2023), “Apokalipses nebūs” (Vroclava, 2024) un “Ukraiņu kara un cerību dzeja” (Portlenda, ASV, 2024). Dariia ir dzejas grāmatu “Ми - пограничні” autore. / “My - Pograniczni” (Sejny, 2022) un “Я запропонувала, м'ясники”. / “Es ierosināju, miesnieki” (Dņipro, 2024). Daira Āboliņa (Latvija) Daira Āboliņa ir profesionāla žurnāliste un kinokritiķe ar Latvijas Universitātē un Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā iegūtu izglītību un vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas un pasaules kinomākslas norisēs, starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas vadītāja, Eiropas Kino akadēmijas biedre. Publicējas medijos, veido Latvijas televīzijas raidījumus un reportāžas no starptautiskiem kinofestivāliem, strādājusi Latvijas un starptautisku kinofestivālu žūrijās, lasa lekcijas kinostudentiem, ir kinoteātra Splendid Palace kuratore un filmu programmu veidotāja. Scenārija autore, redaktore un producente vairākām dokumentālajām filmām (jaunākā no tām — Mans draugs Jānis Streičs (2016)), kopā ar režisori Agitu Cāni-Ķīli veido ciklu Filmas arheoloģija par Latvijas kino vēsturi. Jāņa Streiča maģiskais reālisms. 22 filmas ir Dairas Āboliņas pirmā grāmata.
Laura Liubinavičiute (Lietuva) Poļu un spāņu literatūras tulkotāja. Jaunākie tulkojumi: Samantas Šveblinas "Drudža sapnis" (Distancia de rescate) un Mariānas Enrikezas (Mariana Enriquez) "Lietas, ko pazaudējām ugunsgrēkā" (Las cosas que perdimos en el fuego) un Mario Vargasa Llosas "Pieci stūri". (Cinco esquinas). 2016. gadā uzsāka basku valodas kursus literatūras tulkotājiem Basku zemē Barnetegi Zonotza, Amorebietā, Bilbao (sadarbībā ar Etxepare Donostia (San Sebastjana)) un pašlaik strādā pie dažiem basku literatūras tulkojumiem, kas tiks īstenoti tuvākajā laikā. Imants Liepiņš (Latvija) Imants Liepiņš ir latviešu žurnālists un autors, kurš specializējas dokumentālā žanra literatūrā, kas balstīta uz patiesiem notikumiem. Cita starpā daudzus gadus veidojis reportāžas no Ukrainas, kad tas vēl neskaitījās stilīgi, un kopumā bāž degunu tur, kur to (degunu) var pazaudēt. Pēdējie lielākie veikumi — sastādītājs un līdzautors sējumam "Ukrainas Vēsture" (2022.), pirms tam — autors grāmatām "Nāvējošie gaisa dārzi" (2016.) un "UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts" (2015.), kā arī citiem darbiem, kuri dotu lielisku vielu miroņu metāla dziesmām. Laura Elcere (Latvija) Laura Elcere ir publicējusies žurnālos Foto Kvartāls, Rīgas Laiks, interneta žurnālā Satori un citos. Teoloģijas un reliģiju zinātnes bakalaure un filmu režijas maģistre. strādā par skolotāju Marijas Bērnu Mājā, vada kino nodarbības vasaras nometnē bērniem un pusaudžiem Jūras Vārna. Ventspils rakstnieku mājā rakstīs grāmatu bērniem. Ļena Vasiļjeva (Latvija) 2012. gadā absolvējusi Minskas Žurnālistikas institūtu un maģistra studiju programmu. Kopš tā laika viņa maskējas kā žurnāliste, raksta reportāžas, veido dokumentālās filmas un gaida brīdi, kad varēs uzrakstīt romānu. Līdz šim tā rezultātā ir tapusi novele “Homērs un Ieva”, ko 2019. gadā izdeva Baltkrievijas izdevniecība “Januškevičs”. Viņa vada literāro sleju baltkrievu izdevumā “BelGazeta”. Organizē grāmatu klubu Varšavā. Vada Telegram kanālu dzejavu, kurā baltkrievi no visas pasaules dalās stāstos par vietām, kas viņiem atgādina par mājām. Literāro aktivitāšu aizsegā turpina strādāt pie romāna rakstīšanas. Ingrīda Zaķe (Latvija) Ingrīda Zaķe ir latviešu rakstniece un tulkotāja. Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu filoloģijā un pedagoģijā. Viņai ir publicēti četri romāni, divi stāstu krājumi un dzeja dažādos dzejas kopkrājumos Latvijā un Itālijā. Viņa ir izkopusi savu rakstīšanas prasmi Latvijas Rakstnieku savienības Literārajā Akadēmijā prozas un dramaturģijas nodaļās. Ingrīdas tulkojumā ir publicētas ap 20 grāmatu no angļu un vācu valodām. Pēdējais darbs pagājušajā gadā: Roberta Džobsona „Prinča Filipa gadsimts: Edinburgas hercoga aizraujošā dzīve.”Pagājušajā gadā viņa ieguva pirmo godalgu starptautiskā dažādu mākslu konkursā OTTO MILLIONI, kas norisinājās UNESCO Literatūras pilsētā Milānā, par savu miniatūru „Diablo vēji”. Evita Hofmane (Latvija) Evita Hofmane ir rakstniece, žurnāliste, strādā kultūras jomā. Valentīns (Latvija) Lielākoties raksta dzeju, novēro pasauli un cilvēkus (arī caur kameras aci). Reizēm tam visam notic, reizēm skatās uz attēlu kā tekstu, reizēm otrādi. Sen kā vairs netic hiromantijai, ir tikai mirklis, kurš nevienam nav jāpaskaidro. Iveta Šimkus (Latvija) Iveta Šimkus (1964) – dzejniece, skolotāja, filozofe. Strādājusi dažādās Latvijas skolās un augstskolās kā latviešu valodas, literatūras, filosofijas un kultūras vēstures skolotāja un pasniedzēja. 2023. gada dzejas krājums "debesu gruntsūdeņi" ticis nominēts žurnāla "Domuzīme" ikgadējai "Dzejas balvai". Autores dzeja, recenzijas par teātri un literatūru, kā arī esejas publicētas dažādos izdevumos un interneta žurnālos, tai skaitā "Domuzīme", "Ir", Kroders.lv un citos. Bijusi scenārija autore 2023. gada dzejas un mūzikas pasākumam, kas veltīts Imanta Ziedoņa 90. jubilejai, "Es esmu viens. Es esmu neskaitāms". Uzstājusies konferencēs ar referātiem par literatūru un filozofiju. Elvita Ruka (Latvija) Elvita Ruka beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Reliģiju pētniecības studijas privātā augstskolā Maskavā. Strādājusi kino, sabiedriskās attiecībās un kultūras mantojuma jomā. Publicējas kopš studiju laikiem (no 1994.gada), kad rakstījusi kultūras apskatus, recenzijas, intervijas, esejas. Paralēli aktīvam darbam dokumentālajā kino regulāri publicēja ceļojumu aprakstus un cilvēkstāstus, kā rezultātā tapušas vairākas grāmatas – “Sirsnīgie suņi”, “Paradīze ir tikai vieta uz Zemes”, sērija “15 jukušas avis”, “Dabas stāsti pieaugušajiem” u.c. Ir romāna “Izdzīvo. Piedzīvo. Lido” un līdzcilvēku memuāru autore. Sarakstījusi 10 izdotas grāmatas un publicējusi citu autoru radīto kā izdevēja. Beidzamais veikums – Riharda Beruga grāmatas “Vara un ticība. Eiropas Austrumu skaistākās baznīcas un klosteri” izdevums latviešu valodā (2023). Turpina rakstīt scenārijus un ceļot. Pārliecināta brīvmāksliniece un neatkarīgā producente, kas novērtē gan pasaules daudzveidību, gan dzimtas sakņu spēku. Šobrīd aizrāvusies ar ģimenes memuāriem un Piebalgas unikālās kultūrtelpas mantojumu.Šī mēneša rezidenti
Ingrīdai patīk psiholoģiska rakstura literatūra, detektīvi un humors.
Dzīvo Rīgā un Valmierā.
Latvijas Rakstnieku savienības biedre.
2017. gadā absolvējusi „Literārās Akadēmijas” Prozas meistardarbnīcu. Īsprozas publikācijas Latvijas Rakstnieku savienības mēnešrakstā „konTEKSTS”, literatūras un filozofijas interneta žurnālā „Punctum”, rakstu krājumā kultūrai un brīvai domai „Jaunā Gaita”, žurnālā „Domuzīme” un laikraksta „Latvijas Avīze” pielikumā „Kultūrzīmes”.
Piedalījusies Prozas lasījumos Rīgā.
2019. gadā saņēmusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta balvu “Baltais zvirbulis”.
2021. gada rudenī izdevniecībā “Latvijas Mediji” nāca klajā stāstu krājums “Durvis”. 2022. gadā grāmata tika iekļauta Latvijas Literatūras gada balvas garajā sarakstā spilgtākās debijas kategorijā.
2024. gada janvārī dienasgaismu ieraudzīja romāns "Simulacra".
Abu grāmatu iznākšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aktualitātes: https://www.facebook.com/AutoreEvitaHofmane
Ventspils Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā turpināšu rakstīt savu otro romānu.
Publicējies satori.lv, punctummagazine.lv, konTEKSTS, Domuzīme u.c. Ir tulkojumi.
2019. gadā izdevniecībā “Literatūras kombains” iznācis dzejas krājums “Melna ir tikai jūra”.
Jo pilnmēness naktī tikai vīns.
Valodas Māja Filmas režisore Ināra Kolmane, scenārija un teksta autore Nora Ikstena, operators Ints Žodziņš. Montāžas režisors Jānis Juhņēvičs un skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Filma tapusi pateicoties Ventspils pilsētas domes atbalstam. |
|
Mājas 10 gadu jubileja 2016.gadā |
|
Mājas 5 gadu jubileja 2011.gadā |
|
Rudens 2020 |
|
Vatsons un ēnas. |
IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam. 2005. gada valsts budžetā tika atvēlēti līdzekļi ēkas rekonstrukcijai un iekārtošanai radošās rezidences vajadzībām. Kultūras ministrija no valsts budžeta 2006. gadam piesaistījusi LVL 85 000 Mājas darbības uzsākšanai un nodrošināšanai. Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus. Valsts kultūrkapitāla fonds kultūras programmu konkursā katru gadu Ventspils Mājai piešķir finansējumu radošā procesa nodrošinājumam. Papildus finansējums Mājas literāro pasākumu nodrošināšanai un stipendijām ir pateicoties Nordic Culture Point Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Rezidenču atbalsta programai kopš 2009. gada līdz 2020.gadam. Ventspils Māja rakstniekiem un tulkotājiem piedāvā: vietu radošam darbam vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām Baltijas jūras krastā Ventspilī, iespēju dzīvot un strādāt Ventspils Mājā 4 nedēļas, atklāt Ventspili pilsētu, kur satiekas vēsture un rītdiena, un Baltijas jūras piekrasti vienu no skaistākajām un iedvesmojošākajām krasta līnijām Eiropā, satikties ar citiem rakstniekiem un tulkotājiem no Latvijas, Baltijas valstīm, Eiropas un pasaules, iespēju iesaistīties radošos sadarbības projektos festivālos, semināros. Ventspils Māja atvērta arī semināriem, konferencēm, pieredzes apmaiņas darbnīcām un cita veida radošiem pasākumiem.
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro proces