Tetiana Belimova (Ukraina)

Tetiana Belimova savu dzīvi ir veltījusi literatūrai. Viņa ir ukraiņu rakstniece un literatūras pasniedzēja Tarasa Ševčenko Kijivas Nacionālajā universitātē, kā arī Ukrainas Nacionālajā zinātņu akadēmijā pēta mūsdienu ukraiņu literatūru.
Tetiana ir publicējusi četrus romānus: “Kyiv.ua” (2013), “Brīvā pasaule” (2014), “Vainīgie cilvēki” (2021), “Kāda cita vaina” (2023) un stāstu krājumu “Rožu ievārījums” (2015). 
Viņas darbi ir iekļauti daudzos prozas krājumos, žurnālos un atlasīti lasījumiem Nacionālajā radio. Daži stāsti ir tulkoti arī baltkrievu un angļu valodā.
Tetianas Beļimovas darbi 2013., 2014. un 2021. gadā ieguva balvas starptautiskajā literārajā konkursā “Vārda kronēšana”.
Tetiana ir dzimusi un dzīvo Kijivā. Viņa ir precējusies un ir trīs bērni. Pēc Krievijas  iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Tetiana kopā ar bērniem pārcēlās uz Austriju, kur dzīvoja līdz 23. augustam, un šajā laikā viņa bija stipendiāte Vīnes Universitātē. Viņa saņēma Austrijas Kultūras, mākslas un sporta ministrijas stipendiju, lai uzrakstītu dokumentālu darbu “Patvērums”, kura dažas nodaļas tika publicētas vietnē Facebook.
2023. gadā Tetiana nolēma atgriezties mājās Kijivā. Viņas vīrs kopš 2023. gada ir Ukrainas bruņoto spēku dalībnieks Pirmajā tanku brigādē.
Tetianas Beļimovas lielākais sapnis ir miers Ukrainā.

Rezidenci atbalsta Nordisk Kulturkontakt

Johan Nilsson (Zviedrija)

Johans Nilssons (1964) ir zviedru rakstnieks un tulkotājs no angļu uz zviedru valodu. Viņš ir publicējis četras grāmatas - trīs romānus un eseju par kļūšanu par tēvu. Viņa tulkoto grāmatu vidū ir Reičelas Kuskas, Breta Īstona Ellisa un Džonatana Frāenzena grāmatas. Kopumā viņš ir iztulkojis vairāk nekā 80 grāmatu. Ventspilī viņš strādās pie nākamā romāna.

Nurija Anjo (Spānija) 

Nurija Anjo (1973) ir katalāņu/spāņu rakstniece un biogrāfe. Viņas pirmais romāns ieguva trešo vietu 24. Ramon Llull romānu konkursā. Viņas romāni, īsie stāsti un esejas ir tulkotas piecpadsmit valodās. Cita starpā divi romāni tulkoti angļu valodā: The Dead Writer “Mirušais rakstnieks”, Lowering Clouds “Nolaižot mākoņus”; un scenāristes Salkas Viertlas biogrāfija: The Salon of Exiled Artists in California “Izsūtīto mākslinieku salons Kalifornijā”. Nurija ir ieguvusi 18. Nurija ir saņēmusi vairākas prestižas starptautiskas stipendijas. Plašāka informācija par autori atrodama viņas mājas lapā www.nuriaanyo.com.

Viņas rakstniecībā galvenā uzmanība pievērsta varoņu psiholoģijai, bieži izmantojot antivaroņus. Nurijas darbu centrā ir rakstnieces varoņi, un tie ir svarīgāki par pašu tēmu. Ar introspektīvām pārdomām, kas ir drīzāk sievišķīgas, nevis sentimentālas, viņa atrod unikālu līdzsvaru starp marginālajām paralēlām pasaulēm. Viņas romānos aplūkotas visdažādākās tēmas, iedziļinoties svarīgos sociālos un aktuālos jautājumos, piemēram, netaisnība vai komunikācijas trūkums starp cilvēkiem. Viņas romānu pamata sižets neatklāj visu, kas ir jāzina. Izmantojot šo metodi, Nurija cenšas iesaistīt lasītāju, uzdot jautājumus un atklājot satura dziļāko jēgu.

Laura Laurušaite (Lietuva)

Laura Laurušaite (1981) ir latviešu literatūras tulkotāja lietuviešu valodā un Lietuviešu literatūras un folkloras institūta vadošā pētniece. Viņa ir arī Lietuvas Salīdzinošās literatūras asociācijas prezidente un Lietuvas Literāro tulkotāju asociācijas valdes locekle. Viņa ir ieguvusi doktora grādu salīdzinošajā literatūrā Viļņas Universitātē un kopš tā laika konsekventi interesējas par latviešu kultūru. Trīs gadus viņai bija īpaša rubrika lietuviešu kultūras nedēļas izdevumā Šiaurės Atėnai, kas bija veltīta nozīmīgāko latviešu rakstnieku, daiļliteratūras darbu un literāro virzienu iepazīšanai. 2016. gadā Laurušaite tika apbalvota ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Goda rakstu (Atzinības raksts) par latviešu literatūras un kultūras popularizēšanu Lietuvā.

Viņa ir divu monogrāfiju autore: Literatūra, mobilitāte, imago: lietuvių ir latvių XXI a. (e)migrācijas patirtys (Literatūra, mobilitāte, imago: (2019) un Tarp nostalgijos ir mimikrijos: Starp nostalģiju un mimikriju: lietuviešu un latviešu pēckara emigrācijas romāni (Between Nostalgia and Mimicry: Lithuanian and Latvian Post-war Émigré Novels) (2015). Viņa uzskata, ka labākais veids, kā iedziļināties svešā mentalitātē, ir caur tekstiem.

Laurušaite ir iztulkojusi daudzus mūsdienu latviešu rakstnieku stāstus un romānu fragmentus, kas publicēti periodikā un antoloģijās, kā arī dažas lugas Lietuvas teātriem. Viņa piedalās prozas tulkošanas darbnīcās gan kā studente, gan kā darba vadītāja.

2020. gadā Laurušaite ir saņēmusi Lietuvas Republikas Kultūras ministrijas “Gada tulkotājas krēslu” par Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” tulkojumu lietuviešu valodā.

2024. gadā Laurai Laurušaitei piešķirta balva “Sudraba tintnīca” par izcilu un ilggadēju latviešu literatūras tulkošanu.

Daira Āboliņa (Latvija)

Daira Āboliņa ir profesionāla žurnāliste un kinokritiķe ar Latvijas Universitātē un Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā iegūtu izglītību un vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas un pasaules kinomākslas norisēs, starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas vadītāja, Eiropas Kino akadēmijas biedre. Publicējas medijos, veido Latvijas televīzijas raidījumus un reportāžas no starptautiskiem kinofestivāliem, strādājusi Latvijas un starptautisku kinofestivālu žūrijās, lasa lekcijas kinostudentiem, ir kinoteātra Splendid Palace kuratore un filmu programmu veidotāja. Scenārija autore, redaktore un producente vairākām dokumentālajām filmām (jaunākā no tām — Mans draugs Jānis Streičs (2016)), kopā ar režisori Agitu Cāni-Ķīli veido ciklu Filmas arheoloģija par Latvijas kino vēsturi.

Jāņa Streiča maģiskais reālisms. 22 filmas ir Dairas Āboliņas pirmā grāmata.

Alana Brekelmans (Austrālija)

Alana Brekelmana ir pētniece, rakstniece un moderatore no Austrālijas, kas pēta ķermeņa, emociju un vides savstarpējās saiknes. Alana ir ieguvusi doktora grādu sociokultūras antropoloģijā, par ko 2021. gadā saņēma Austrālijas Antropologu biedrības balvu par promocijas darbu. Turklāt viņas starpkultūru sadarbības darbs kopā ar Meivisu Kerinaiu saņēma Austrālijas Ekoloģijas biedrības un Buša mantojuma “right-way” zinātnes balvu. Pašlaik viņa raksta divu grāmatu manuskriptus: par etnogrāfiju un personīgu eseju krājumu.

Jāps Steils (Francija/Nīderlande)

Jāps Steils ir daudzvalodīgs rakstnieks un literārās fantastikas autors, kas pazīstams ar identitātes, eksistenciālās cīņas un kultūras dislokācijas tēmu izpēti. Viņš ir trīs romānu autors: “Pacing the Bird” un “The Lie in the Mouth” (abi angļu valodā) un “Le Monopole de la Tristesse” (franču valodā), kas izceļas ar savu introspekcijas dziļumu un filozofisko nokrāsu. Viņa darbi ir divkārt atzīti par Ferdinanda Bordeveika balvas finālistiem. Pašlaik Jāps strādā pie jauna romāna angļu valodā “The World Is My Monster”. Viņš savu dzīvi dala starp Parīzi un Utrehtas pilsētām, un viņa rakstniecībā atspoguļojas bagātīgs Eiropas ietekmju sajaukums un apņemšanās pētīt cilvēka stāvokli.

Serhijs Matirka (Baltkrievija)

Serhijs Matirka (1985) tulko vācu un angļu literatūru baltkrievu valodā.

Balvas un nominācijas:

F. Skota Ficdžeralda “Lielais Getsbijs” (F. Scott Fitzgerald “The Great Gatsby”)

Sherman-Prize 2020 par labāko tulkoto darbu bērniem un Bahdanoviča balvas nominācija par grāmatu “Неверагодныя гісторыі на дабранач” (Erwin Moser “Fantastische Gute-Nacht-Geschichten”)

Sherman-Prize 2023 par labāko tulkoto darbu bērniem  “Крабат” (Otfried Preiußler “Krabat”)

Kristína Sančesa-Andrade (Spānija)

Kristīna Sančesa-Andrade ir spāņu rakstniece, universitātes pasniedzēja un tulkotāja. Daži no viņas darbiem ir La nostalgia de la Mujer Anfibio (Anagrama, 2022), stāstu grāmata El niño que comía lana (Anagrama, 2019) un Las Inviernas (Anagrama, 2014), kas tulkota vairākās valodās. Viņa saņēmusi Sor Juana Inés de la Cruz balvu (Gvadalaharas grāmatu gadatirgus, Meksika), Julio Camba žurnālistikas balvu (2019) un Setenil balvu par labāko Spānijā izdoto īso stāstu grāmatu.

Foto - María Gaminde

Jayde Will / Džeids Vils  (ASV/Latvija)

Džeids Vils ir rakstniekse slam dzejnieks un tulkotājs. Starp jaunākajiem tulkojumiem ir Alberta Bela romāns “Bezmiegs” (Parthian Books, 2020), Arvja Vigula dzejoļu krājums “Viņi” (Valley Press, 2020) un latgaliešu dzejas antoloģija “The Last Model” (Francis Boutle Press, 2020). 2024.gadā par latgaliešu literatūras tulkošanu viņš saņēma Ostanas balvu Viņa dzeja, īsie stāsti un esejas par baltu literatūru publicētas žurnālos The Passenger, Words Without Borders, Panel Magazine u. c.

Foto - Inga Pizāne

Evelīna Andžāne (Latvija)

Evelīna Andžāne (1995) ir latviešu dzejniece un tulkotāja. Viņa ir latviešu literārā žurnāla Punctum komandas locekle un literatūras festivāla Punctum līdzorganizatore. Viņas dzejoļi, raksti un recenzijas publicēti tādos latviešu literatūras un kultūras žurnālos kā Satori, Strāva, Žoklis, Punctum u. c. Evelīnas dzejoļi ir tulkoti igauņu valodā literārajam žurnālam Värske Rõhk, kā arī angļu valodā izstādei “House of Hard Knocks” (“Klauvju nams”) mākslas galerijā “NOASS” Latvijā, kas tapusi sadarbībā ar starptautisku vizuālo mākslinieku kolektīvu no Cīrihes. Kopš 2017. gada viņa ir piedalījusies kolektīvi un individuāli dažādos dzejas lasījumos, performancēs, rakstnieku nometnēs, Dzejas dienās, kā arī Latvijas PEN organizētajos politiskās dzejas lasījumos un pasaules dzejnieču balsīm veltītajos lasījumos “Atdzeja. Sievietes” u.c. Kopā ar latviešu dzejnieci Annu Auziņu tulkojusi ukraiņu dzejnieces, feministes un aktīvistes Gaļinas Rymbu grāmatu “Ты - будущее” (“Tu - nākotne”), kas iznāca 2024. gadā. Evelīnas dzejā liela interese ir par ķermeni, seksualitāti, slimībām un traumām. Pašlaik viņa strādā pie savas debijas dzejas grāmatas.

Sigvards Kļava (Latvija)

Kultūras ministrijas balva - rezidence - piešķirta Latvijas Radio kora mākslinieciskajam vadītājam un galvenajam diriģentam Sigvardam Kļavam, kas 2023.gadā ieguva britu žurnāla Gramophone atzinību par labāko kormūzikas albumu.

Sigvards Kļava (1962)

Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava ir viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem, diriģēšanas pedagogiem, producentiem. Viņam piemīt milzīgas darba spējas, viņš ir teicams darbu rīkotājs, neizsīkstošs ideju avots, jaunu ceļu meklētājs. Bijis muzikāli un idejiski aktīvs arī amatierkoru darbības jomā, savulaik vadījis vairākus izcilus amatierkorus, vēlākos gados kļuvis par Dziesmu svētku virsdiriģentu un svētku mākslinieciskās koncepcijas autoru.

Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava ir kopš 1992. gada, un viņa mērķtiecīgā darba rezultātā koris ir izveidojies par starptautiski atpazīstamu vienību, kuru vēlas dzirdēt pasaules slavenākajos festivālos un koncertzālēs, un kuru uz sadarbību aicina pasaules izcilākie mūziķi.

Foto - Jānis Deinats